1876. gada 2. aprīlī Plāņu pagasta “Maskatos” dzima Kārlis Goppers – viens no redzamākajiem latviešu karavīriem 20. gadsimtā. Pirmajā pasaules karā viņš komandēja 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulku un 1. latviešu strēlnieku brigādi, vēlāk Latvijas armijā kļuva par ģenerāli, Vidzemes divīzijas komandieri un Rīgas garnizona priekšnieku. Goppers bija arī Latvijas skautu kustības pamatlicējs, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris un padomju okupācijas upuris.

Goppera dzīvesstāsts savieno latviešu strēlnieku pieredzi, neatkarīgās Latvijas armijas veidošanos un pilsoniskās audzināšanas ideālus. Viņa nāvessods 1941. gadā padomju okupācijas laikā padarīja viņu par vienu no traģiskajiem Latvijas militārās elites likteņu simboliem.