1904. gada 2. maijā Rīgas Latviešu teātrī notika Rūdolfa Blaumaņa drāmas “Indrāni” pirmuzvedums uz profesionālās skatuves Jēkaba Dubura režijā. Duburs pats spēlēja Indrānu tēvu, bet Berta Rūmniece – Indrānu māti. Šī pirmizrāde ievadīja vienu no latviešu teātra ilgdzīvotākajām skatuves biogrāfijām – paaudžu, īpašuma un morālās atbildības konfliktu, kas simt gados iestudēts gan Rīgā, gan provincē, gan trimdas teātros.

“Indrāni” tapa laikā, kad latviešu profesionālais teātris strauji nostiprināja savu repertuāru un sabiedrisko nozīmi. Blaumaņa lauku sētas drāma pārvērta ģimenes strīdu par plašu jautājumu – kas notiek ar tradīciju, darbu un sirdsapziņu modernizācijas spiedienā.