1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Par to nobalsoja 138 deputāti – vairāk nekā vajadzīgās divas trešdaļas –, un ar šo konstitucionālā ranga aktu Latvija nevis dibināja jaunu valsti, bet juridiski atjaunoja 1918. gada 18. novembrī proklamēto Latvijas Republiku, balstoties valsts nepārtrauktības doktrīnā. Diena kļuva par Trešās atmodas kulminācijas simbolu.

Deklarācija iezīmēja parlamentāro ceļu ārā no padomju okupācijas sistēmas un atjaunoja Satversmes darbību daļā pantu. Faktiskā neatkarība vēl bija jānosargā Barikāžu laikā un jānostiprina ar 1991. gada 21. augusta konstitucionālo likumu, taču 4. maijs kļuva par juridisko un emocionālo robežšķirtni.