1884. gada 4. jūnijā Otepē, Marijas baznīcā, Igauņu studentu biedrības zili melni baltais zīda karogs tika iesvētīts kā biedrības karogs. Šī šķietami studentiskā ceremonija kļuva par vienu no Igaunijas nacionālās pašapziņas mezgla punktiem – krāsas, kas sākumā piederēja studentu aprindām, vēlāk pārauga tautas simbolā un 1918.–1922. gadā tika nostiprinātas kā neatkarīgās Igaunijas valsts karogs.

19. gadsimta beigās Baltijas tautu nacionālās kustības arvien biežāk izmantoja dziesmas, krāsas, biedrības un svinīgus rituālus kā politiskās pašapziņas valodu. Igaunijas karoga stāsts ir cieši salīdzināms ar latviešu sarkanbaltsarkanā karoga atdzimšanu – abos gadījumos kultūras simbols kļuva par valsts nepārtrauktības zīmi.