1920. gada 7. jūnijā Baumaņu Kārļa dziesma “Dievs, svētī Latviju!” tika oficiāli apstiprināta par Latvijas Republikas valsts himnu. Dziesma, kas pirmoreiz publiski izskanēja Pirmajos vispārīgajos latviešu Dziesmu svētkos 1873. gadā, bija kļuvusi par nacionālās pašapziņas zīmi un 1918. gada 18. novembrī skanēja arī valsts proklamēšanā. No šīs dienas tā vairs nebija tikai tautas lūgšana – tā kļuva par neatkarīgās Latvijas oficiālu simbolu.

Pēc Neatkarības kara jaunajai valstij bija jānostiprina ne tikai robežas un institūcijas, bet arī kopīgi atpazīstami simboli. Himnas oficiāla apstiprināšana savienoja 19. gadsimta nacionālās atmodas dziesmu tradīciju ar Latvijas Republikas valstiskumu.