Militārā vēsture
1945. gadā 9. maijā pēc Vācijas armijas kapitulācijas Kurzemē sākās jauns pretošanās posms: daļa Latviešu leģiona karavīru, vēl bruņoti un organizēti pa vadiem un pat rotām, negāja padomju filtrācijas ceļu, bet iegāja Kurzemes mežos un pievienojās nacionālajiem partizāniem. Vēsturnieku komisijas rakstos šis datums iezīmē robežšķirtni – no 9. maija Latvijas nacionālo partizānu vienības vairs nebija ārvalstu vadībā vai tiešā atbalstā, bet cīnījās pret atjaunoto PSRS okupāciju.
Latvijai 1945. gada maijs neatnesa pilnu atbrīvošanu: nacistisko okupāciju nomainīja otrreizējā padomju okupācija. Tāpēc Kurzemes mežos un citviet bruņotā pretestība turpinājās vēl vairākus gadus, veidojot pēckara nacionālo partizānu kara kodolu.
Saistītie notikumi
- 1621Rīgas ostas priekšpostenī Bolderājā 9. maijā avotos fiksēti ostas pārvaldnieka Kristofera Burkena padoto pienākumi – kontrolēt Daugavas kuģu un laivu satiksmi, muitas kārtību un loču darbu.
- 1935Latvijas Nacionālajā operā 9. maijā notika Jāņa Mediņa un Osvalda Lēmaņa baleta “Mīlas uzvara” pirmizrāde – tas tiek uzskatīts par pirmo latviešu oriģinālbaletu ar izteikti nacionālu ievirzi.
- 1950Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis 9. maijā nāca klajā ar Šūmaņa deklarāciju – dokumentu, ar kuru sākās Eiropas integrācijas ceļš un vēlākā Eiropas Savienības izveide.
Atsauces
0skatījumi0.0 (0 vērtējumi)