Politika
1987. gadā 14. jūnijā cilvēktiesību aizstāvības grupa “Helsinki–86” pie Brīvības pieminekļa Rīgā nolika ziedus 1941. gada deportāciju upuru piemiņai. Padomju Latvijā tā bija drosmīga, publiska klusēšanas laušana – “Latvijas Vēstnesis” to raksturo kā pirmo atklāto protestu pret padomju totalitārismu, bet Nacionālā enciklopēdija kā pirmo nozīmīgo notikumu Brīvības pieminekļa Atmodas laika lomā. Piemineklis atkal kļuva par vietu, kur bailes pārtapa politiskā gribā.
Akcija notika laikā, kad padomju režīma kontrole vēl bija reāla, taču sabiedrībā jau krājās prasība pēc patiesības par okupāciju un represijām. Tā palīdzēja 14. jūniju pārvērst no noklusētas traumas par publisku piemiņas un pretošanās datumu.
Saistītie notikumi
- 1940PSRS iesniedza Lietuvai ultimatīvu notu, pieprasot ielaist neierobežotu padomju karaspēka papildkontingentu un izveidot Maskavai paklausīgu valdību – tas ievadīja Baltijas valstu pilnīgās okupācijas posmu.
- 1941Padomju okupācijas vara no Latvijas deportēja 15 424 iedzīvotājus – daļu arestēja un aizveda uz ieslodzījuma vietām, pārējos nometināja Sibīrijā un Kazahstānā.
- 1988Rīgā pie Kongresu nama notika pirmais oficiāli atļautais masu pasākums 14. jūnija piemiņai – tas apliecināja, ka sabiedriskā atmiņa par padomju represijām vairs nav iespiežama klusumā.
Atsauces
- 1.https://www.vestnesis.lv/ta/id/48688
- 2.https://enciklopedija.lv/skirklis/131356
- 3.https://enciklopedija.lv/skirklis/108548-1941.-gada-14.-j%C5%ABnija-deport%C4%81cija-Latvij%C4%81
- 4.https://lvportals.lv/norises/249131-latvija-piemin-1941-gada-14-junija-deportacijas-2012
- 5.https://www.vestnesis.lv/ta/id/19013
11skatījumi0.0 (0 vērtējumi)