1920. gada 18. aprīlī noslēdzās Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas – pirmās vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās tautas priekšstāvības vēlēšanas jaunajā valstī. Tās notika 17. un 18. aprīlī, un tajās piedalījās ap 85% balsstiesīgo pilsoņu – iespaidīgs rādītājs kara tikko izpostītai sabiedrībai. Ievēlētā Satversmes sapulce 1. maijā sāka darbu, par prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti un vēlāk izstrādāja Latvijas Republikas Satversmi.

Šīs vēlēšanas bija pāreja no pagaidu revolucionāras valsts izveides uz demokrātiski leģitimētu parlamentāru republiku. Satversmes sapulce nostiprināja Latvijas valstiskumu ar pamatlikumu, agrāro reformu, valsts pārvaldes izveidi un starptautiskās atzīšanas darbu.