1988. gadā 19. aprīlī Rīgas Otrajos Meža kapos notika Gunāra Astras bēres, kas pārauga klusā, bet ļoti spēcīgā tautas solidaritātes demonstrācijā. Astra – padomju okupācijas laika politieslodzītais un nacionālās pretošanās simbols – bija miris Ļeņingradā tikai dažus mēnešus pēc atbrīvošanas. Par spīti varas pretdarbībai, bērēs piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku, un viņa kapu aizbēra ar rokām.

Gunārs Astra kļuva par vienu no spilgtākajiem vēlīnās padomju okupācijas nevardarbīgās pretošanās simboliem. Viņa 1983. gada tiesā teiktais “Pēdējais vārds” un 1988. gada bēres pieder pie notikumiem, kas Atmodas priekšvakarā skaidri parādīja sabiedrības gatavību atklāti apliecināt uzticību brīvai Latvijai.