1922. gada 20. jūnijā Latvijas Satversmes sapulce pieņēma Likumu par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu. Šis īsais, bet izšķirošais akts noteica, ka 15. februārī pieņemtā Satversme stāsies spēkā 1922. gada 7. novembrī pulksten 12.00, kad sanāks 1. Saeima; tas arī paredzēja pirmās Saeimas vēlēšanas 7.–8. oktobrī un Centrālās vēlēšanu komisijas izveidi.
Šis likums bija praktiskais tilts no Satversmes sapulces darba uz regulāru parlamentāru republiku. Tas nostiprināja pāreju no valsts dibināšanas posma uz Satversmē balstītu demokrātisku varas kārtību, kuras kodols Latvijā ir saglabājies arī pēc neatkarības atjaunošanas.
Saistītie notikumi
- 1919Cēsu kauju otrajā posmā Dzelzsdivīzijas labā kolonna 20. jūnijā pārgāja uzbrukumā Straupei, bet pie Limbažiem igauņu 9. kājnieku pulks sakāva Blankenburga kolonnu.
- 19201. Latvijas strēlnieku jeb Troickas bataljons 20. jūnijā devās no Vladivostokas ceļā uz Latviju cauri Japānai; viens no šī ceļa dalībniekiem bija vēlākās Latvijas armijas pulkvedis Pēteris Daukšs.
- 1940Padomju okupācijas apstākļos 20. jūnijā Kārlis Ulmanis tika piespiests atteikties no Ministru prezidenta amata un kā Valsts prezidents apstiprināja Augusta Kirhenšteina vadīto tā saukto Tautas valdību.
Atsauces
- 1.https://www.vestnesis.lv/ta/id/241070
- 2.https://lvportals.lv/skaidrojumi/342576-100-gadi-kops-satversmes-oficialas-publikacijas-valdibas-vestnesi-2022
- 3.https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/satversmes-sapulce
- 4.https://enciklopedija.lv/skirklis/127265
- 5.https://enciklopedija.lv/skirklis/138164-K%C4%81rlis-Ulmanis
- 6.https://enciklopedija.lv/skirklis/264430-P%C4%93teris-Dauk%C5%A1s
17skatījumi0.0 (0 vērtējumi)