1993. gada 21. maijā stājās spēkā Latvijas Republikas Advokatūras likums – viens no būtiskiem tiesiskas valsts atjaunošanas soļiem pēc neatkarības atgūšanas. Tajā pašā dienā Rīgā, Mazajā ģildē, Latvijas advokāti deva advokāta zvērestu un kļuva par Latvijas zvērinātiem advokātiem. Likums nostiprināja advokātu neatkarību un profesionālo statusu, nosakot, ka viņi sniedz juridisko palīdzību, aizstāv un pārstāv personu likumīgās intereses tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā.

Pēc 1990. gada 4. maija Latvijai bija jāatjauno ne tikai valsts simboli un institūcijas, bet arī neatkarīga tiesu sistēma. Advokatūras likums palīdzēja pāriet no padomju laika regulējuma uz demokrātiskai valstij raksturīgu, profesionāli autonomu juridiskās palīdzības modeli.