1949. gada 25. martā Latvijā sākās padomju deportāciju akcija “Krasta banga” – viena no lielākajām pēckara represijām Baltijā. Dažās dienās no Latvijas izsūtīja 42 125 cilvēkus, ap 2,2 % iedzīvotāju, tostarp gandrīz 11 000 bērnu. Ģimenes tika izrautas no mājām, ar vilcieniem vestas uz Amūras, Omskas un Tomskas apgabalu un nometinātas “uz mūžu”, lai salauztu pretošanos sovetizācijai, kolektivizācijai un nacionālo partizānu atbalstam.

Pēc Otrā pasaules kara PSRS centās pabeigt Baltijas sovetizāciju – lauku saimniecību kolektivizāciju, “kulaku” iznīcināšanu un bruņotās pretošanās izolēšanu. 25. marts Latvijā kļuva par Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu; šajā datumā valsts karogu lieto sēru noformējumā.