1917. gada 26. aprīlī pēc tobrīd Krievijā lietotā kalendāra (9. maijā pēc jaunā stila) Rēzeknē, kinoteātrī „Diāna”, sākās Pirmais Latgales latviešu kongress. Franča Trasuna vadībā delegāti pieņēma vēsturisku lēmumu – Latgales latvieši ir viena tauta ar Vidzemes un Kurzemes latviešiem, un Latgalei jāapvienojas ar pārējiem latviešu novadiem. Šis balsojums kļuva par vienu no svarīgākajiem priekšnoteikumiem Latvijas valsts tapšanai 1918. gadā.

Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas latviešu politiskā doma vēl galvenokārt runāja par autonomiju, nevis pilnīgu neatkarību. Latgales kongress bija izšķirošs solis, jo tas politiski savienoja vēsturiski nošķirto Latgali ar pārējām latviešu zemēm – bez šī lēmuma Latvijas valsts robežas un identitāte būtu veidojušās citādi.