Nevis pilsdrupu romantika, bet ļoti praktisks valsts darbs: 26. jūnijā 1923. gadā Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja Latvijas pirmo likumu par pieminekļu aizsardzību. Tas sargāja kustamus un nekustamus objektus ar arheoloģisku, etnoloģisku, vēsturisku vai mākslas vērtību, ja to glabāšana bija Latvijas valsts un tautas interesēs. Aizsargājamo lokā nonāca arī arhīvi, vēsturiski dokumenti, kauju un kapu vietas – tātad ne tikai akmens un mūris, bet arī atmiņa.

Jaunajai Latvijas Republikai kultūras mantojums bija jāizceļ no kara, evakuāciju un īpašumu maiņu jucekļa. Likums deva juridisku ietvaru Pieminekļu valdei un ļāva valsts interesēs aizsargāt gan senlietas, gan ēkas, gan vēsturiskas vietas.