Politika
2019. gada 29. maijā Saeima atklātā balsojumā ievēlēja Egilu Levitu par Latvijas Valsts prezidentu. Pirmajā vēlēšanu kārtā par viņu nobalsoja 61 deputāts, pret bija 32, un tā bija pirmā Valsts prezidenta ievēlēšana pēc pārejas uz atklātu balsošanu. Jurists, konstitucionālo tiesību eksperts un Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Levits amatā stājās 2019. gada 8. jūlijā, kļūstot par vienu no redzamākajiem Satversmes un valstiskuma idejas skaidrotājiem Latvijas politikā.
Levīta ievēlēšana notika laikā, kad Latvijas parlamentārajā politikā īpaši tika uzsvērta caurskatāmība – Valsts prezidentu vairs nevēlēja aizklāti. Šis balsojums iezīmēja arī konstitucionālo tiesību eksperta nonākšanu valsts augstākajā amatā.
Saistītie notikumi
- 1925Cēsīs LSPB Cēsu nodaļa nodibināja Cēsu muzeju – jaunatvērto muzeju iesvētīja mācītājs Jānis Sanders, bet par pirmo pārzini kļuva skolotājs Kārlis Ašmanis.
- 1994Atjaunotajā Latvijas valstī notika pirmās daudzpartiju demokrātiskās pašvaldību vēlēšanas – tās kļuva par svarīgu soli vietējās demokrātijas un partiju sistēmas nostiprināšanā.
- 2001Latvijas valsts Heraldikas komisija apstiprināja Cēsu pilsētas ģerboni un karogu – jaunais mets balstījās vēsturiskajā, 1925. gadā apstiprinātajā Cēsu ģerbonī.
Atsauces
- 1.https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/539
- 2.https://www.vestnesis.lv/op/2019/112.1
- 3.https://lvportals.lv/skaidrojumi/304691-ka-saeima-velejusi-valsts-prezidentu-ieskats-balsojumu-vesture-2019
- 4.https://enciklopedija.lv/skirklis/269354-C%C4%93su-muzejs
- 5.https://enciklopedija.lv/skirklis/264626-%E2%80%9CSaimnieks%E2%80%9D
- 6.https://enciklopedija.lv/skirklis/251854-C%C4%93sis
0skatījumi0.0 (0 vērtējumi)