1989. gada 31. maijā Latvijas Tautas frontes Domes valde pieņēma aicinājumu, kas Atmodas kustību skaidri pagrieza uz neatkarības kursu. Dokumentā LTF grupas un nodaļas tika aicinātas apspriest, vai frontei jāiesaistās cīņā par Latvijas pilnīgu politisko un ekonomisko neatkarību ārpus PSRS valstiskuma. Tas bija drosmīgs publisks solis no reformētas federācijas idejas uz atjaunotas valsts mērķi – mazāk nekā gadu pirms 1990. gada 4. maija deklarācijas.

1989. gada pavasarī Baltijā pieauga vilšanās PSRS pārbūves iespējās, un neatkarības jautājums arvien straujāk ienāca legālajā politikā. 31. maija aicinājums palīdzēja pārvērst neatkarību no disidentu un neformālu kustību lozunga par lielākās masu organizācijas politisku programmu.