bija.lv

1922. gada 20. jūnijā Latvijas Satversmes sapulce pieņēma Likumu par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu. Šis īsais, bet izšķirošais akts noteica, ka 15. februārī pieņemtā Satversme stāsies spēkā 1922. gada 7. novembrī pulksten 12.00, kad sanāks 1. Saeima; tas arī paredzēja pirmās Saeimas vēlēšanas 7.–8. oktobrī un Centrālās vēlēšanu komisijas izveidi.

1920. gada 27. maijā Latvijas Satversmes sapulce pieņēma Deklarāciju par Latvijas valsti — īsu, bet ārkārtīgi svarīgu konstitucionālu aktu ar diviem pantiem. Tajā Latvijas tautas vēlētie pārstāvji vēlreiz juridiski nostiprināja, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu un ka suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Šie formulējumi vēlāk gandrīz nemainīti kļuva par Satversmes pirmajiem pantiem.

1921. gada 26. maijā Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvoja Jāņa Mediņa operas “Uguns un nakts” pirmā daļa — pēc Raiņa radītā Lāčplēša, Spīdolas un Laimdotas pasaules veidots monumentāls skatuves darbs. Lāčplēsi dziedāja Ādolfs Kaktiņš, Spīdolu — Milda Brehmane-Štengele, Laimdotu — Ada Benefelde; diriģēja pats Mediņš. Pēc šīs pirmizrādes autora vadībā sekoja desmitiem izrāžu, un opera vēlāk tika pārveidota vienvakara versijā.

2007. gada 25. maijā Rīgā pirmo reizi Latvijas vēsturē valsts vizītē ieradās Japānas imperators Akihito un imperatore Mičiko. Pie Rīgas pils viņus sagaidīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, pēc tam imperators kopā ar prezidenti nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, apmeklēja Okupācijas muzeju un Latvijas Universitāti. Vizīte bija vēsturisks brīdis ne tikai Latvijai, bet arī visam Baltijas reģionam.

1892. gada 24. maijā Mūrmuižas “Kalāčos” nomira tikai 24 gadus vecais Eduards Veidenbaums — dzejnieks, kura asā sociālā ironija un eksistenciālā spriedze kļuva par vienu no latviešu modernās dzejas sākumpunktiem. Viņa dzejoļi dzīves laikā galvenokārt klejoja norakstos; plašāka atpazīstamība sākās tikai pēc nāves, kad “Dienas Lapa” publicēja nekrologu un vēlāk arī viņa dzeju. Īsi pirms nāves Kalāčos pienāca ziņa par prēmiju par zinātnes popularizēšanas darbu.

1834. gada 23. maijā Rīgā piedzima Jānis Frīdrihs Baumanis — pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts. No Zaķusalas enkurnieka ģimenes viņš nonāca Berlīnes Būvniecības akadēmijā un Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, bet vēlāk pārvērta Rīgas Bulvāru loku par reprezentablu 19. gadsimta pilsēttelpu. Baumanis projektēja vairāk nekā 150 ēku, tostarp kopā ar Robertu Pflūgu tagadējo Saeimas namu, Rīgas cirka ēku un pirmo triju Dziesmu svētku estrādes.