1995. gada 2. novembrī Saeima pieņēma Augstskolu likumu – ietvaru, kurā Latvijas universitātes pēc neatkarības atjaunošanas pārlika savu dzīvi jaunā kārtībā. Likums nostiprināja augstskolu satversmes, akadēmisko un profesionālo studiju programmas, akreditāciju un Augstākās izglītības padomi. Tas nebija tikai birokrātisks teksts – ar to auditorijās, katedrās un rektoru kabinetos ienāca prasība pierādīt kvalitāti, nevis vienkārši turpināt padomju laika inerci.

Deviņdesmito gadu vidū Latvija pārveidoja izglītības sistēmu atbilstoši atjaunotas valsts un Eiropas akadēmiskās telpas loģikai. Augstskolu likums kļuva par vienu no galvenajiem balstiem šai pārejai – tas noteica gan autonomiju, gan atbildību par studiju kvalitāti.