Nevis robežstabs vai jauna novada plāksne, bet likums ar karti: 2021. gada 1. jūlijā spēkā stājās Latviešu vēsturisko zemju likums. Tajā katram Latvijas pagastam un pilsētai noteica piederību Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei vai Sēlijai, bet Rīgu izcēla atsevišķi kā vēsturisku Vidzemes daļu ar savu savdabību. Saeima likumu pieņēma 16. jūnijā, un tas bija Valsts prezidenta Egila Levita rosināts mēģinājums juridiski nosaukt kultūrvēsturiskās piederības, ne tikai pašvaldību robežas.

Likums tapa administratīvi teritoriālās reformas fonā, kad jaunās pašvaldību robežas ne vienmēr sakrita ar vēsturisko zemju un kultūrtelpu izjūtu. Tas paredzēja attīstības padomi un plānu, lai valsts pārvaldē ņemtu vērā arī suitu, lībiešu, latgaliešu rakstu valodas un citu kultūrtelpu vajadzības.