Viļakas vārds 1945. gada 12. oktobrī ienāca administratīvajā kartē kā pēckara robežu rēta. Gadu pēc tam, kad Abreni un sešus pagastus atdeva Krievijas PFSR, bijušā Abrenes apriņķa atlikusī daļa tika pārdēvēta par Viļakas apriņķi. Aiz šīs sausās formulas stāvēja apmēram 1202,4 kvadrātkilometri zaudētas teritorijas – 80 kilometrus gara un 10 līdz 25 kilometrus plata josla, kur vietvārdi, dokumenti un cilvēku piederība tika pārgriezti ar padomju varas lēmumu.
Abrenes apvidus jautājums ir viena no sāpīgākajām Latvijas 20. gadsimta robežvēstures epizodēm. 1945. gada pārdēvēšana nostiprināja jauno padomju administratīvo realitāti Latvijas austrumos, kur teritoriālais zaudējums tika pārvērsts pārvaldes nosaukumos un kartēs.
Saistītie notikumi
- 19191919. gada 12. oktobrī, kad Rīga noturējās uz Daugavas līnijas, Jorģi Zemitānu atcēla no Dienvidu frontes vadības un viņa vietā stājās Mārtiņš Peniķis.
- 19211921. gada 12. oktobrī Rīgā notika Latvijas Mākslas akadēmijas svinīgais atklāšanas akts bijušajā Pētera I reālskolā Kronvalda bulvāra un Muitas ielas stūrī.
- 19881988. gada 12. oktobrī Aucē tika izveidota Latvijas Tautas frontes Dobeles rajona Auces nodaļa, kas pilsētu iesaistīja Atmodas laika pašorganizācijas tīklā.
Atsauces
- 1.https://www.vestnesis.lv/ta/id/20616
- 2.https://www.arhivi.gov.lv/lv/media/65/download
- 3.https://enciklopedija.lv/skirklis/198594
- 4.https://enciklopedija.lv/skirklis/63125-Jor%C4%A3is-Zemit%C4%81ns
- 5.https://www.vestnesis.lv/ta/id/276773-par-latvijas-makslas-akademijas-satversmes-grozijumiem
- 6.https://www.vestnesis.lv/ta/id/33473
- 7.https://enciklopedija.lv/skirklis/165689-auce