Nevis vārdnīcā, bet Satversmē 1998. gada 15. oktobrī latviešu valoda ieguva savu skaidrāko juridisko teikumu. Saeima, grozot 4. pantu, ierakstīja: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.” Līdz tam šajā pantā bija tikai karoga formula – “sarkans ar baltu svītru”. Tajā pašā likumā Satversmei pievienoja arī cilvēka pamattiesību nodaļu, tāpēc valodas teikums nonāca pašā valsts pamatlikuma kodolā – līdzās karogam un tautas nobalsošanā īpaši sargājamiem pantiem.

Šie grozījumi tapa pēc neatkarības atjaunošanas, kad Latvijas valstij no jauna bija jānostiprina gan pilsonība, gan institūcijas, gan valodas telpa. Vēlāk tieši 15. oktobris tika izraudzīts par Valsts valodas dienu, sasaistot kalendāru ar Satversmes 4. panta grozījumu.