Laikraksta lappuse 1986. gada 17. oktobrī kļuva par Daugavas krastu. “Literatūra un Māksla” rubrikā “Pārrunu kārtā” publicēja Daiņa Īvāna un Artūra Snipa rakstu “Par Daugavas likteni domājot”, kurā Daugavpils HES vairs nebija tikai inženieru projekts, bet drauds ainavai, atmiņai un pašcieņai. Pēc publikācijas sākās parakstu un vēstuļu vilnis – vairāk nekā 30 000 balsu pret būvi –, un 1987. gadā celtniecību apturēja.

Daugavpils HES pretakcija kļuva par vienu no pirmajiem plašajiem sabiedriskās domas panākumiem okupētajā Latvijā. Tā parādīja, ka dabas aizsardzība, kultūras atmiņa un politiska pašapziņa Atmodas sākumā var saplūst vienā spēkā.