Ar rakstu lapām, grāmatu vākiem un interjeru skicēm Jūlijs Madernieks latviešu mākslā ienesa stingru, ģeometrisku ornamentu – ne tikai salonu rotāšanai, bet arī mācīšanai. 1955. gada 19. jūlijā viņš nomira Rīgā, 85 gadu vecumā, un tika apbedīts Meža kapos. Madernieks bija lietišķās mākslas meistars, grafiķis, gleznotājs, pedagogs un kritiķis; viņa 1904. gada zīmēšanas un gleznošanas darbnīcā mācījās, piemēram, Romans Suta un Niklāvs Strunke.
20. gadsimta sākumā latviešu mākslinieki meklēja modernu formu, kas reizē būtu Eiropas mākslas valodā un atpazīstami vietēja. Madernieka ornamentika sasaistīja jūgendstila un vēlāk art deco risinājumus ar latviešu tekstiliju rakstu pētīšanu, bet viņa pedagoģija ietekmēja nākamo modernistu paaudzi.
Saistītie notikumi
- 19151915. gada 19.07./01.08. Krievijas armija deva pavēli veidot pirmos divus latviešu strēlnieku bataljonus; drīz sekoja uzsaukums “Pulcējaties zem latviešu karogiem!”.
- 19731973. gada 19. jūlijā LPSR Valsts operas un baleta teātrī Rīgā notika XVI Dziesmu svētku Tautu draudzības koncerts; dziedāja “Dzintars”, “Dziedonis”, “Juventus” un “Daile”.
- 19871987. gada 19. jūlijā Siguldā noslēdzās festivāls “Gaujas atbalss ’87”; programmā līdzās estrādei skanēja roks un pops, bet starp solistiem tika izcelta arī Ieva Akuratere.
Atsauces
- 1.https://enciklopedija.lv/skirklis/169656-J%C5%ABlijs-Madernieks
- 2.https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C5%ABlijs_Madernieks
- 3.https://enciklopedija.lv/skirklis/31625-latvie%C5%A1u-str%C4%93lnieki
- 4.https://enciklopedija.lv/skirklis/272936-XVI-Visp%C4%81r%C4%93jie-latvie%C5%A1u-dziesmu-sv%C4%93tki
- 5.https://enciklopedija.lv/skirklis/114298-Gaujas-atbalss