1919. gada 19. septembrī Rīgā nomira Nikolajs Alunāns – komponists, diriģents un viens no tiem cilvēkiem, kuri latviešu teātrim iedeva profesionālu muzikālu mugurkaulu. Viņš bija strādājis Rīgas Latviešu teātrī, tulkojis un iestudējis operas, rakstījis mūziku lugām un nodibinājis pirmo latviešu simfonisko orķestri “Eifonija”. Liktenīgā detaļa ir klusa: Alunāns nepiedzīvoja Latvijas Konservatorijas atklāšanu, par kuru bija sapņojis.

Alunāna mūžs beidzās laikā, kad jaunā Latvijas valsts vēl karoja par savu pastāvēšanu, bet vienlaikus jau būvēja nacionālās kultūras institūcijas. Viņa darbs teātrī, kritikā un mūzikas pedagoģijā pieder tam posmam, kurā latviešu profesionālā mūzika no sabiedrību un teātru vides pārauga institucionālā kultūrā.