Jēkaba dienas procesija izgāja no vēl jaunās Rīgas uz lībiešu ciemu aiz pilsētas mūriem. Tur bīskaps Alberts 1211. gada 25. jūlijā piešķīra Māras baznīcai zemes gabalu klostera un tagadējās Doma baznīcas celšanai; īpašnieku maiņu nokārtoja ar apmaiņu vai atpirkšanu. No šī juridiski sausā akta izauga telpa, kuru rīdzinieki vēlāk pazina ne tikai kā baznīcu, bet arī kā pilsētas garīgo un muzikālo adresi.

13. gadsimta sākuma Rīga vēl tikai nostiprināja savu vietu Daugavas tirdzniecībā un Livonijas varas kartē. Doma celtniecība bija arī zemes, īpašumu un baznīcas pārvaldības jautājums – avotos līdzās dievkalpojuma valodai redzami lībiešu un vācu īpašumu maiņas mehānismi.