Ērgļu pagasta Meņģeļu mājās 1856. gada 30. septembrī pēc jaunā stila piedzima Jurjānu Andrejs – zēns no dziedātājas un tautasdziesmu zinātājas mātes Annužas un vijoli pašdarinājuša tēva Andrieva ģimenes. Vēlāk viņš kļuva par vienu no latviešu nacionālās mūzikas pamatlicējiem: rakstīja pirmos paliekošos simfoniskos darbus, III, IV un V Dziesmu svētkos stājās virsdiriģenta priekšā un savāca tūkstošiem tautas melodiju, lai tās nepazustu tikai mutvārdu atmiņā.

Jurjāna paaudze ienāca kultūrā laikā, kad latviešu sabiedrība no tautiskās atmodas idejām veidoja profesionālas institūcijas, repertuāru un pašapziņu. Viņa “Latvju tautas mūzikas materiāli” mūzikas folkloru padarīja par pētāmu, sakārtojamu un komponistiem lietojamu pamatu.