1253. gada 4. aprīlī Kuldīgā sastādītajā Kurzemes bīskapa Heinriha un Vācu ordeņa līgumā par iekaroto kuršu zemju sadalīšanu parādās Lyva – Līvas ciems, no kura izauga Liepāja. Dokumentā Lyva minēta kopā ar ezeru kā kopīgi un brīvi lietojama vieta, kur neviens nedrīkst rīkoties bez atļaujas. Tādēļ 4. aprīlis ir viena no senākajām precīzi datējamajām dienām Liepājas rakstītajā vēsturē.

13. gadsimta vidū Kursa tika iekļauta krusta karu un Livonijas varas struktūru pasaulē. Šādi zemju dalīšanas dokumenti vietējām apdzīvotajām vietām nereti kļuva par pirmo ierakstu rakstītajos avotos, un Līvas vārds vēlāk pārtapa Liepājas vēsturiskajā identitātē.