1927. gada 8. aprīlī Saeima pēc vairākkārtējas balsošanas par otro Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja Gustavu Zemgalu – juristu, bijušo Rīgas pilsētas galvu un cilvēku, kurš 1918. gada 18. novembrī Nacionālajā teātrī vadīja Latvijas Republikas proklamēšanas aktu. Balsojums bija pārliecinošs – 73 balsis par un 23 pret. Zemgals amatā palika līdz 1930. gada 9. aprīlim un kļuva par atturīga, parlamentāras demokrātijas tradīcijām uzticīga prezidenta paraugu.

Zemgala ievēlēšana notika pēc pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes nāves, kad jaunajai parlamentārajai republikai bija vajadzīgs vienojošs un politiski pieņemams pēctecis. Viņa prezidentūra sakrita ar Latvijas demokrātijas nobriešanas laiku – pirms 1934. gada autoritārā apvērsuma.