Politika
1930. gada 9. aprīlī III Saeima pēc ilgām un saspringtām Valsts prezidenta vēlēšanām ievēlēja Albertu Kviesi par Latvijas trešo Valsts prezidentu. Balsošana bija dramatiska – tikai vienpadsmitajā kārtā Kviesis ieguva 55 balsis, pārspējot sociāldemokrātu kandidātu Paulu Kalniņu. Divas dienas vēlāk, 11. aprīlī, viņš deva svinīgo solījumu. Kvieša ievēlēšana iezīmēja parlamentārās Latvijas demokrātijas pēdējo prezidentūru pirms 1934. gada autoritārā apvērsuma.
Kvieša prezidentūra sākās Latvijas parlamentārās republikas laikā, kad valdības bieži mainījās un partijām bija grūti panākt stabilas vienošanās. Pēc Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsuma Kviesis formāli palika amatā, bet Valsts prezidenta reālā politiskā ietekme strauji saruka.
Saistītie notikumi
- 1522Tērbatā rātskungu un Tērbatas bīskapijas bruņniecības pārstāvji tikās rātsnamā, lai atjaunotu 1478. gada vienošanos un noslēgtu aliansi pret bīskapa Johana Blankenfelda patvaļu.
- 1921Spānija atzina Latvijas valsts neatkarību, kļūstot par vienu no valstīm, kas nostiprināja jaunās Latvijas Republikas starptautisko tiesisko statusu pēc de iure atzīšanas viļņa.
- 2020Oficiālais izdevums “Latvijas Vēstnesis” Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā sasniedza izdošanas rekordu – 9. aprīlī vienas diennakts laikā klajā nāca pieci laidieni.
Atsauces
- 1.https://www.president.lv/lv/alberts-kviesis
- 2.https://www.president.lv/lv/latvijas-valsts-prezidenta-institucijas-vesture
- 3.https://lvportals.lv/norises/346434-valsts-prezidenti-gadsimta-gaita-2022
- 4.https://www.enciklopedija.lv/skirklis/150531-Livonija
- 5.https://www.vestnesis.lv/ta/id/95185
- 6.https://lvportals.lv/norises/349364-oficialajai-publikacijai-latvijas-vestnesi-30-2023
1skatījums0.0 (0 vērtējumu)0 komentāru