Militārā vēsture
1919. gada 13. jūnijā Cēsīs, Cēsu kauju pamiera laikā, Antantes misija piedāvāja jaunus noteikumus – apturēt uzbrukumus, atjaunot izpostītos sakarus un nodot Valka–Ieriķi–Vecgulbene–Jēkabpils dzelzceļu Igaunijas armijai. Baltiešu landesvēra komandieris Alfrēds Flečers lūdza laiku, bet tās pašas dienas vakarā Rīdigers fon der Golcs noraidīja Huberta Gofa ultimātu par vācu spēku atvilkšanu un daļēju evakuāciju. Tas pavēra ceļu izšķirošajam Cēsu kauju posmam.
Cēsu kaujas bija viens no svarīgākajiem Latvijas Neatkarības kara pavērsieniem. Igaunijas armijas un Ziemeļlatvijas brigādes uzvara izjauca vācbaltiešu un vācu spēku centienus nostiprināt Niedras valdības varu un palīdzēja atjaunot Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdības pozīcijas.
Saistītie notikumi
- 1897Aspazija 13. jūnijā uzrakstīja vēstuli Rainim Panevēžas cietumā – Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolekcijā tā datēta ar 1897-06-13.
- 1934Pēc 15. maija apvērsuma Pērkonkrusts turpināja pagrīdes darbību; 13. jūnijā pērkonkrustiešu sapulcē tika arestētas 97 personas ar Gustavu Celmiņu priekšgalā.
- 199613. jūnijā aktieris Ivars Kalniņš kļuva par 6. Saeimas deputātu no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” saraksta – viņa mandāts ilga līdz 25. novembrim.
Atsauces
- 1.https://enciklopedija.lv/skirklis/127265
- 2.https://lv.wikipedia.org/wiki/C%C4%93su_kaujas
- 3.https://enciklopedija.lv/skirklis/176706-Ivars-Kalni%C5%86%C5%A1
- 4.https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/arhivs/6-saeima/frakcijas-6-saeima/?phrase=k8.Saeima
- 5.https://runa.lnb.lv/objects/62721/
- 6.https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/perkonkrusts-politiska-organizacija
10skatījumi0.0 (0 vērtējumi)