1874. gada 25. aprīlī pēc vecā stila Liepājā strādnieka ģimenē piedzima Miķelis Valters – viens no agrākajiem un asākajiem Latvijas valstiskās neatkarības idejas formulētājiem. Vēlāk viņš kļuva par jaunstrāvnieku, trimdinieku, juristu, publicistu, diplomātu un 1918. gada novembrī – par pirmo Latvijas Republikas iekšlietu ministru. Avoti norāda arī datuma pārrēķinu jaunajā stilā – 7. maiju, tomēr vēsturiskajos Latvijas avotos viņa dzimšanas diena skaidri fiksēta kā 25. aprīlis.

Valtera dzīve savieno Jaunās strāvas sociālpolitisko radikālismu, trimdas intelektuālo vidi un Latvijas Republikas dibināšanas brīdi. Viņa 1903. gadā paustā doma par Latvijas atdalīšanos no Krievijas impērijas bija drosmīga laikā, kad autonomijas ideja vēl dominēja pār neatkarības prasību.