Baltā zirgā, karogiem pa priekšu, pulkvedis Jorģis Zemitāns 1919. gada 6. jūlijā ieveda Ziemeļlatvijas brigādi Rīgā. Pēc Cēsu kaujām un Strazdumuižas pamiera “ziemeļnieki” galvaspilsētā satikās ar “dienvidniekiem”; tur, kur šodien slejas Brīvības piemineklis, notika latviešu karaspēka parāde. Dažās dienās pēc šī brīža Pagaidu valdība atgriezās no “Saratov”, un abas brigādes tika savestas vienā Latvijas armijā.

Šis notikums pieder Latvijas Neatkarības kara saspringtajam 1919. gada jūlijam, kad vācu militārais spiediens bija atspiests, bet valsts vēl nebija drošībā. Rīgā sastapās divi atšķirīgos apstākļos veidoti latviešu bruņoto spēku kodoli – Ziemeļlatvijas brigāde un Dienvidlatvijas brigāde.