No Rīgas uz Neibādi tvaikonis “Neibāde” tajā vakarā vairs neatgriezās. 1926. gada 9. septembrī kuģītis, kas kopš 1907. gada bija vedis atpūtniekus un vietējos pa Rīgas līci, devās pēdējā reisā; vēlāk rakstīts, ka, izbraucot atklātā jūrā, vaļā palikušas lūkas, kuģī sasmēlies ūdens un tas nogrimis ap trīs kilometrus no Vecāķu krasta. Nacionālā enciklopēdija šo nelaimi sauc par lielāko jūras katastrofu pirmskara Latvijā.

Neibādes kūrorts vēl nebija Saulkrasti – nosaukumu Saulkrasti apvienotajiem Pēterupes un Neibādes ciemiem piešķīra 1933. gadā. Tvaikonis bija praktisks savienojums ar Rīgu laikā, kad sauszemes ceļi piekrastē bija slikti, tāpēc tā zaudējums vietējiem nebija tikai avīžu ziņa.