Ne Rīgā, bet mazā Somijas piekrastes pilsētā Nīstadē 1721. gada 10. septembrī tika pārrakstīta Vidzemes politiskā adrese. Zviedrija un Krievija parakstīja miera līgumu, kas noslēdza Lielo Ziemeļu karu; tā 4. pants nodeva Krievijai Vidzemi, arī Rīgu. Pilsētai tas nebija pēkšņs karavīra zābaks pie vārtiem – Rīga bija kapitulējusi jau 1710. gadā –, bet tagad pārmaiņa kļuva par starptautiski atzītu līguma normu.

Nīstades līgums juridiski nostiprināja to, ko karš un Rīgas kapitulācija jau bija panākuši praksē: Zviedrijas Vidzeme nonāca Krievijas impērijas varā. Rīgai un Vidzemei līgums vienlaikus apstiprināja virkni agrāko pilsētas, cunftu, luteriskās baznīcas un skolu tiesību.