Militārā vēsture
Rīgā pēc Cēsu kauju dūmiem un Strazdumuižas pamiera beidzot varēja salikt kopā divas līdz tam atsevišķi augušas latviešu karaspēka daļas. 1919. gada 10. jūlijā Latvijas Pagaidu valdība apvienoja Atsevišķo jeb Dienvidlatvijas brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi; par jaunās Latvijas armijas virspavēlnieku kļuva ģenerālis Dāvids Sīmansons. Šī nebija tikai pārdēvēšana. Zem viena komandiera nonāca “dienvidnieki” un “ziemeļnieki” – karavīri, kuri Rīgā bija ienākuši no dažādiem frontes virzieniem.
Pēc Cēsu kaujām un Strazdumuižas pamiera Pagaidu valdībai radās iespēja sakārtot bruņotos spēkus vienotā pakļautībā. Dažus mēnešus vēlāk šai armijai nācās aizstāvēt Rīgu pret Bermonta spēkiem un turpināt Latgales atbrīvošanu.
Saistītie notikumi
- 19881988. gada 10. jūlijā Rīgā LNNK dibināšanas pilnsapulcē pieņēma paziņojumu par organizācijas mērķiem, tostarp prasību atjaunot Latviju kā suverēnu republiku.
- 19651965. gada 10. jūlijā Rīgā sākās XIV Vispārējie latviešu dziesmu un V Deju svētki; kopkorī dziedāja 12 441 dziedātājs, deju koncertos piedalījās 2176 dejotāji.
Atsauces
- 1.https://enciklopedija.lv/skirklis/156316-Latvijas-armija%2C-1919%E2%80%931940-gads
- 2.https://lvportals.lv/norises/306063-latvijas-armijas-dzimsanas-diena-10-julija-2019
- 3.https://enciklopedija.lv/skirklis/29934-D%C4%81vids-S%C4%ABmansons
- 4.https://enciklopedija.lv/skirklis/22218-Latvijas-
- 5.https://old.historia.lv/alfabets/L/la/lnnk/dok/1988.07.10.htm
- 6.https://enciklopedija.lv/skirklis/10526-Visp%C4%81r%C4%93jie-latvie%C5%A1u-dziesmu-un-deju-sv%C4%93tki
0skatījumu0.0 (0 vērtējumu)0 komentāru