Kultūra
Nevis karogs, bet valoda toreiz savāca parakstus. 1988. gada 11. jūlijā LPSR Augstākās padomes Prezidijs izveidoja darba grupu priekšlikumiem par Latvijas PSR Konstitūcijas un citu likumu pilnveidošanu. Šķietami tehnisks lēmums ātri ieguva skaļu pēcdzīvi – pēc grupas aicinājuma par latviešu valodas valsts statusu tika savākti 354 280 parakstu. Rudenī Augstākā padome jau lēma par latviešu valodas statusu, bet 1989. gadā tas nonāca konstitūcijā.
Atmodas sākumā valodas jautājums savienoja kultūras pašapziņu ar valsts tiesību argumentiem. 1988. gada oktobra lēmums un 1989. gada konstitūcijas papildinājums sekoja plašai parakstu kustībai, kurā latviešu valoda tika prasīta nevis kā sadzīves ērtība, bet kā publiskās dzīves pamats.
Saistītie notikumi
- 19191919. gada 11. jūlijā Rīgā ģenerālis Dāvids Sīmonsons izdeva Latvijas armijas Pavēli Nr. 1, paziņojot, ka sāk pildīt virspavēlnieka pienākumus.
- 19411941. gada 11. jūlijā Aucē tika nodedzināta sinagoga, un tajā pašā dienā Putnu mežā pie pilsētas nošāva 103 ebrejus.
- 20082008. gada 11. jūlijā “Arēnā Rīga” Dziesmu un deju svētku nedēļā notika viens no diviem rokoperas “Lāčplēsis” 20 gadu jubilejas atjaunotajiem koncertuzvedumiem.
Atsauces
- 1.https://lvportals.lv/norises/309148-valoda-svarigaka-par-karogu-2019
- 2.https://perseus-prx1.saeima.lv/gramata/Satversmes_4panta_komentari.pdf
- 3.https://www.vestnesis.lv/ta/id/50286
- 4.https://enciklopedija.lv/skirklis/165689-auce
- 5.https://enciklopedija.lv/skirklis/107605-Latvijas-Tautas-padome
- 6.https://enciklopedija.lv/skirklis/111395-L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93sis-rokopera
0skatījumu0.0 (0 vērtējumu)0 komentāru