Trīspadsmit vīri pie viena galda – tā 1922. gada 13. oktobrī atsākās darbs pie lielās latviešu valodas vārdnīcas. Pēc Jāņa Endzelīna aicinājuma Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Valodniecības nodaļā sanāca Āronu Matīss, Apsīšu Jēkabs, Pēteris Šmits un citi talcinieki. Viņi pārņēma Kārļa Mīlenbaha nepabeigto mantojumu – 66 burtnīcas ar ap 15 000 lappusēm – un jau pirmajā vakarā ķērās pie vārdiem ar sākumburtu “a”.

Šī sēde kļuva par sākumu sistemātiskai “K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcas” pabeigšanai Endzelīna vadībā. No 1923. līdz 1932. gadam Valodniecības nodaļa vārdnīcai veltīja 309 sēdes – ne tikai akadēmisku darbu, bet arī plašu latviešu valodas kopšanu jaunās valsts laikā.