Rīgā vēl bija jūtama kara vasara, kad 1919. gada 14. jūlijā sāka darbu Kārļa Ulmaņa otrā Pagaidu valdība. Tā nebija vienkārši ministru maiņa pēc atgriešanās galvaspilsētā, bet kompromisa kabinets ar mazākumtautību pārstāvjiem – sabiedroto prasīta politiska konstrukcija laikā, kad Latvijas valsts vēl turējās uz armijas, diplomātijas un ļoti trauslas pārvaldes. Ulmanis pats vienlaikus uzņēmās Ministru prezidenta, apgādības ministra un zemkopības ministra pienākumus.
Pēc Strazdumuižas pamiera un Rīgas atgūšanas Latvijas Pagaidu valdībai bija jāatjauno reāla vara galvaspilsētā, ne tikai juridiska pretenzija uz valsti. 1919. gada jūlija kabinets darbojās Neatkarības kara vidū, kad vienlaikus bija jāveido armija, jāgādā pārtika un jāpanāk sabiedroto uzticība.
Saistītie notikumi
- 19231923. gada 14. jūlijā Kara ministrija iesniedza Ministru kabinetam lielo kara flotes būvprogrammu – plānu septiņos gados iegādāties zemūdenes, torpēdkuģus, hidroplānus un mīnas.
- 19361936. gada 14. jūlijā Vilhelms Munters Ministru kabineta sēdē tika iecelts par Latvijas ārlietu ministru; resoru viņš pārņēma 16. jūlijā un vadīja līdz 1940. gada jūnijam.
- 19921992. gada 14. jūlijā Latvijā stājās spēkā ANO Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām – trīs mēnešus pēc dokumenta deponēšanas ANO.
Atsauces
- 1.https://enciklopedija.lv/skirklis/105311-Latvijas-Pagaidu-vald
- 2.https://enciklopedija.lv/skirklis/123296-Strazdumui%C5%BEas-pamiers
- 3.https://www.vestnesis.lv/ta/id/33040
- 4.https://www.vestnesis.lv/ta/id/33057
- 5.https://www.vestnesis.lv/ta/id/50420
- 6.https://www.vestnesis.lv/ta/id/32295
- 7.https://www.vestnesis.lv/ta/id/29065