16. augustā neviens nepārgrieza lenti – papīrs vienkārši sāka strādāt. 1923. gadā spēkā stājās Likums par Valsts kontroli: iestāde, kas 1918. gadā bija sākusies kā valdībai līdzās piesaistīts kontrolieris, kļuva par Satversmē nostiprinātu, neatkarīgu koleģiālu Latvijas augstāko revīzijas iestādi. Likums tai deva uzdevumu pārbaudīt valsts mantu un līdzekļus ne tikai formāli, bet arī pēc būtības – vai rīcība ir likumīga, lietderīga un pareizi izdarīta.

Satversmes 87. un 88. pants prasīja īpašu likumu, lai kontrole darbotos neatkarīgi no valdības ikdienas politikas. Jaunajai valstij vēl bija jāsavāc vienotā kārtībā resoru grāmatvedība, budžeta disciplīna un pārskati par valsts mantu.