Rīgā 1930. gada 17. septembrī piedzima Jānis Apals – arheologs, kurš Latvijas senvēsturi mācēja ieraudzīt ne tikai zemē, bet arī zem ūdens. Viņa vārds visciešāk pielipis Āraišu ezerpilij: viņš pētīja ezermītni, kļuva par tās brīvdabas rekonstrukcijas līdzautoru un zinātnisko vadītāju, bet 1966. gadā jau izteica domu, ka senā apmetne jāatjauno kā izglītojošs objekts. Avoti viņu sauc par zemūdens un eksperimentālās arheoloģijas aizsācēju Latvijā.

Apala darbs pieder laikam, kad arheoloģija Latvijā arvien vairāk kļuva par eksperimentu, rekonstrukciju un publiskas vēstures valodu. Āraišu ezerpils šodien ir viens no redzamākajiem piemēriem, kā zinātnisks pētījums var pārtapt vietā, kur pagātne ir skatāma telpiski.