Trīsarpus miljoni hektāru zemes vienā parlamenta balsojumā – tāds bija 1920. gada 16. septembra svars Latvijas laukos. Satversmes sapulce pieņēma Agrārās reformas likuma I daļu “Valsts zemes fonds”, paredzot zemes fondu jaunsaimniecībām, sīksaimniecību paplašināšanai un sabiedriskām vajadzībām. Fondā ieskaitīja 8557 saimnieciskās vienības, tostarp 1479 muižas, kopā ap 3,4 miljonus hektāru jeb 52 procentus Latvijas zemes kopplatības.

Agrārā reforma bija viens no jaunās Latvijas valsts pirmajiem lielajiem sociāli ekonomiskajiem darbiem pēc Neatkarības kara. Tā pārveidoja muižu zemes īpašuma sistēmu, deva zemi bezzemniekiem un sīkzemniekiem un padarīja lauku ainavu par jaunsaimniecību zemi.