Kultūra
Uz Saeimas darba kārtības lapas tas bija tikai viens trešā lasījuma balsojums, bet Sēlijai tas iedeva savu oficiālo seju. 2023. gada 28. septembrī deputāti ar 74 balsīm par un bez neviena pret vai atturas pieņēma grozījumus ģerboņu likumā, pievienojot piekto latviešu vēsturisko zemi. Jaunais 5.1 pants Sēlijas ģerboni nosauca precīzi – sarkanā laukā pretēji pagriezts ejošs sudraba staltbriedis, Edgara Sima 2022. gadā veidots zīmējums.
Latviešu vēsturisko zemju likums, spēkā no 2021. gada 1. jūlija, nostiprināja Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali un Sēliju kā latviešu vēsturiskās zemes. 2023. gada grozījumi heraldikas likumā pielika Sēlijai valsts simbola tiesisko aizsardzību līdzās pārējiem novadiem.
Saistītie notikumi
- 18791879. gada 28. septembrī Rīgas pilsētas valdes sēdē 14 arhitekti, arī Jānis Frīdrihs Baumanis un Karls Felsko, apsprieda būvvaldes atbalstu – no šīs sarunas izauga Pirmās Rīgas arhitektu biedrības ideja.
- 19451945. gada 28. septembrī Valkas apriņķī sākās Alsviķu pamiers – ugunspārtraukšanas režīms starp Latvijas nacionālajiem partizāniem un padomju drošības iestādēm, kas ar nelieliem izņēmumiem turējās līdz 9. oktobrim.
- 20082008. gada 28. septembrī Balvos atklāja Sakrālās kultūras centru. Ziemeļlatgales pilsētā tas kļuva par vietu, kur līdzās baznīcu mantojumam un novadpētniecībai varēja stāstīt par katoļu, pareizticīgo un luterāņu tradīcijām.
Atsauces
- 1.https://www.vestnesis.lv/op/2023/201.4
- 2.https://dati.lnb.lv/onto/nllsh/lv/page/LNC10-000348057?anylang=on&clang=ru
- 3.https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/2491
- 4.https://enciklopedija.lv/skirklis/269588-Pirm%C4%81-R%C4%ABgas-arhitektu-biedr%C4%ABba
- 5.https://enciklopedija.lv/skirklis/107759-Latvijas-nacion%C4%81lo-partiz%C4%81nu-kar%C5%A1
- 6.https://enciklopedija.lv/skirklis/191662
0skatījumu0.0 (0 vērtējumu)0 komentāru