Kuģa “Monte Rosa” klājs Rīgas ostā izrādījās Alberta Kvieša pēdējā pietura. 1944. gada 9. augustā bijušais Latvijas Valsts prezidents ar tuviniekiem uzkāpa uz vācu kuģa, lai dotos prom no kara pārņemtās Latvijas; drīz pēc iziešanas no ostas, vēl Daugavā, viņu piemeklēja sirdslēkme. Kviesi apglabāja Rīgas Meža kapos. Viņa biogrāfija te beidzas nevis trimdā, bet vēl Rīgā – starp frontes tuvošanos un bēgļu kustību uz rietumiem.
Kviesis bija Latvijas Valsts prezidents no 1930. līdz 1936. gadam, arī pēc Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsuma. Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā viņš ieņēma amatu kolaboracionistiskajā Zemes pašpārvaldē, tāpēc viņa dzīves noslēgums 1944. gada bēgļu haosā ir arī sarežģītas politiskas biogrāfijas pēdējā aina.
Saistītie notikumi
- 12311231. gada 9. augustā Rīgas bīskaps Nikolajs pilsētai izlēņoja trešdaļu Kursas un Zemgales zemju – 12 Rīgas rātes kungiem, kuru rokās tālāk nonāca desmitiem namnieku un ārzemju tirgotāju.
- 19191919. gada 9. augustā Ludvigam Bolšteinam uzticēja sākt Latvijas armijas 9. Rēzeknes kājnieku pulka formēšanu; pulks vēlāk cīnījās pret bermontiešiem un Latgales frontē.
- 19201920. gada 9. augustā Rīgā notika pēdējā Latvijas un Padomju Krievijas miera sarunu sēde; pēc teksta pārbaudes līgumu 11. augustā parakstīja ar īpaši izgatavotu zelta spalvu.
Atsauces
- 1.https://www.president.lv/lv/Alberts-Kviesis
- 2.https://enciklopedija.lv/skirklis/110539-Alberts-Kviesis
- 3.https://www.vestnesis.lv/ta/id/51513
- 4.https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/latvijas-krievijas-miera-ligums-11081920
- 5.https://www.vestnesis.lv/ta/id/9839
- 6.https://www.vestnesis.lv/ta/id/58556
- 7.https://www.historia.lv/raksts/svabe-sena-kursa-gram-straumes-un-avoti-i-sejums-riga-agulbis-1938-408-lpp45-114lpp