Vispirms bija jātiek skaidrībā pat ar sarkano. 1922. gada 10. augustā Ministru kabinets Zigfrīda Annas Meierovica vadībā pieņēma noteikumus par Latvijas valsts, tirdzniecības, amatpersonu, iestāžu flagām un kara kuģu karogiem; V. Holcmanis un R. Kalniņš balsojumā atturējās. Tajos valsts un tirdzniecības flagai noteica garuma un platuma attiecību 3:2, bet karoga krāsu pirmoreiz normatīvā tekstā nosauca precīzāk – “tumši sarkana (karmin)”.

Satversme jau bija nosaukusi Latvijas karogu, bet praksē pēckara Latvijā vēl plīvoja dažādu proporciju un toņu sarkanbaltsarkanie karogi. 1922. gada 10. augusta noteikumi bija tehnisks starpposms; 1923. gada 9. janvārī Saeima vēl precizēja svītru attiecību 2:1:2 un karmīnsarkano toni.