Vispirms bija jātiek skaidrībā pat ar sarkano. 1922. gada 10. augustā Ministru kabinets Zigfrīda Annas Meierovica vadībā pieņēma noteikumus par Latvijas valsts, tirdzniecības, amatpersonu, iestāžu flagām un kara kuģu karogiem; V. Holcmanis un R. Kalniņš balsojumā atturējās. Tajos valsts un tirdzniecības flagai noteica garuma un platuma attiecību 3:2, bet karoga krāsu pirmoreiz normatīvā tekstā nosauca precīzāk – “tumši sarkana (karmin)”.
Satversme jau bija nosaukusi Latvijas karogu, bet praksē pēckara Latvijā vēl plīvoja dažādu proporciju un toņu sarkanbaltsarkanie karogi. 1922. gada 10. augusta noteikumi bija tehnisks starpposms; 1923. gada 9. janvārī Saeima vēl precizēja svītru attiecību 2:1:2 un karmīnsarkano toni.
Saistītie notikumi
- 18801880. gada 10. augustā Sēļu pagasta Vecstārastos dzima kapteinis Pauls Zolts, vēlāk Studentu rotas virsnieks un Kaugurciema kaujas vadītājs Latvijas Neatkarības karā.
- 19191919. gada 10. augustā Armijas virspavēlnieka štābā izveidoja Jūras nodaļu. Kopš 1937. gada šo datumu pieņemts atzīmēt kā Latvijas Kara flotes dibināšanas dienu.
- 19201920. gada 10. augustā Rīgā notika Latvijas un KSFPR miera sarunu pēdējā sēde; nākamajā dienā tika parakstīts Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums.