Balta emalja, zeltītas lodītes krusta galos un franču devīze – 11.08.1938. Latvijas valsts apbalvojumu rindā atgriezās Atzinības krusts. Tas notika, stājoties spēkā “Likumam par ordeņiem un goda zīmēm”; līdz tam neatkarīgajai Latvijai bija tikai Lāčplēša Kara ordenis un Triju Zvaigžņu ordenis. Jaunais, faktiski pārveidotais senā Kurzemes un Zemgales hercogistes ordeņa pēctecis bija paredzēts civilam nopelnu novērtējumam – valsts, sabiedriskā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā.
Atzinības krusta atjaunošana notika autoritārā Kārļa Ulmaņa režīma laikā, tuvojoties Latvijas valsts divdesmitgadei. Apbalvojuma veidolā apvienoja starpkaru Latvijas valsts heraldiku ar atsauci uz 1710. gadā Liepājā dibināto Kurzemes hercogistes ordeni.
Saistītie notikumi
- 19201920. gada 11. augustā Rīgā parakstīja Latvijas–Krievijas miera līgumu; tā 2. pantā Krievija bez ierunām atzina Latvijas neatkarību un atteicās no tiesībām uz Latvijas zemi.
- 19381938. gada 11. augustā, stājoties spēkā tam pašam ordeņu likumam, Latvijas apbalvojumu sistēmā parādījās arī Viestura ordenis – īpaši saistīts ar karavīru un aizsargu nopelniem.
- 19941994. gada 11. augustā Valsts prezidents Guntis Ulmanis Rīgā izsludināja Pilsonības likumu, kas noteica Latvijas pilsoņu loku un naturalizācijas kārtību pēc neatkarības atjaunošanas.