Granīts bija atvests no Karēlijas, bet ideja – no Kārļa Zemdegas nepabeigtā meta “Kalnā kāpējs”. Rīgā, Esplanādē, 1965. gada 11. septembrī atklāja Raiņa pieminekli: Zemdega to vairs nepiedzīvoja, tāpēc akmenī darbu pabeidza viņa audzēkņi Aivars Gulbis un Laimonis Blumbergs, arhitektonisko risinājumu veidoja Dzintars Driba. Sēdošais Rainis nav triumfāls orators; viņš drīzāk šķiet uz brīdi apstājies gājējs, smagā mētelī un ar plaukstām uz ceļgala.

Piemineklis tapa padomju okupācijas laikā, kad Raiņa mantojumu oficiālā kultūrpolitika centās iesaistīt savā revolucionārajā kanonā. Tomēr pati vieta pie pieminekļa drīz ieguva arī citu ikdienas nozīmi – kopš 1965. gada tur septembrī pulcējās Dzejas dienu dalībnieki.