Majoru vasarnīcas klusumā Rainim pēkšņi aprāvās darbs. Tieši 12. septembrī 1929. gadā – dienu pēc 64. dzimšanas dienas – Jānis Pliekšāns nomira Jūrmalā, mājā, kas viņam un Aspazijai kopš 1927. gada bija darba un vasaras atpūtas vieta. Uz galda palika ne tikai dzejoļi: nepabeigtas bija desmitiem lugas ieceru, vairāki krājumi, aforismi un tulkojumi. 15. septembrī viņu apbedīja Rīgas Jaunajos kapos, kuri vēlāk ieguva Raiņa vārdu.

Rainis nebija tikai literāts – viņš bija arī Satversmes sapulces un Saeimas deputāts, izglītības ministrs un Nacionālā teātra vadītājs. Viņa pēkšņā nāve 1929. gada septembrī noslēdza biogrāfiju, kurā latviešu literatūra, valoda un valsts politika nepārtraukti saskārās.