Pustrijos pēcpusdienā, svētdien, 1918. gada 15. septembrī, Rīgas pilsētas II teātrī sanāca pārpildīta zāle. Latvju opera sāka nevis ar operizrādi, bet ar atklāšanas simfonisko koncertu Teodora Reitera vadībā. Programmā skanēja Alfrēda Kalniņa “Dziesma par dzimteni” un “Svētku uvertīra”; pēdējā Rīgā toreiz piedzīvoja pirmatskaņojumu. Ēka bija tā pati, kur pēc diviem mēnešiem proklamēja Latvijas Republiku – šodienas Latvijas Nacionālais teātris.

1918. gada rudenī Rīga vēl atradās vācu armijas okupācijā, un latviešu mūziķi bija savākti atpakaļ pēc kara laika izklīšanas. Latvju operas darbība šajā ēkā īsi pirms valsts proklamēšanas rāda, cik cieši jaunās Latvijas kultūras un politiskā pašapziņa auga līdzās.